Akropole (Atēnas, 5. gs. p.m.ē.)
Atēnu Akropole – pasaulē slavenākā citadele – tika uzbūvēta 5. gadsimtā p.m.ē. Perikla valdīšanas laikā.
1.-12. klase
mozaLink
/Tīmekļa saite
Jautājumi
- Kāds bija iecelto pārstāvju pilnvaru termiņš Atēnu demokrātijā?
- Kam piederēja vislielākā vara Atēnu demokrātijā?
- Kad tika padzīts pēdējais Atēnu tirāns?
- Kas bija tirāns?
- Kurš no šiem grieķiem nebija Atēnu valstsvīrs?
- Kura Atēnu Akropoles ēka ir “bronzas noliktava”?
- Kurā Atēnu Akropoles ēkā atrodamas kariatīdas?
- Kā sauc skulptūru sievietes veidolā, ko izmanto kā ēkas balsta kolonnu?
- Kā sauc Atēnu Akropoles lielāko templi?
- Kurā grieķu arhitekūras stilā tika uzbūvēts Atēnas Nīkes templis?
- Kā sauc Atēnu Akropoles vārtus?
- Kuru dievieti pielūdza templī, kas bija uzbūvēts pie vārtiem?
- Kurš bija galvenais dievs grieķu reliģijā?
- Kas saskaņā ar grieķu mitoloģiju bija zinātnes un amatu dieviete?
- Kā saskaņā ar grieķu mitoloģiju nāca pasaulē Atēna Pallāda?
- Kura dieviete bija Atēnu aizstāve?
- Kāds ir grieķu alfabēta pēdējais burts?
- Kāds ir grieķu alfabēta pirmais burts?
- Kurš bija Atēnu citadeles reliģisko mākslas darbu galvenais arhitekts?
- Kad tika uzbūvēta Atēnu citadele?
- Kuras no šīm funkcijām pildīja Akropole?
- Kuras no šīm funkcijām pildīja Akropole?
- Kurš no šiem variantiem ir jēdziena “pilsētvalsts” sinonīms?
- Kurā Grieķijas pilsētvalstu daļā parasti atradās akropoles?
Ainas

Akropole
- Partenons - Lielākais doriešu stila templis antīkajā pasaulē, Akropoles galvenā ēka.
- Erehtejons - Joniešu stila templis, kura pārsegumu tur sieviešu statujas – kariatīdas.
- Halkotēka - Rituālo dāvanu uzglabāšanai izveidota zāle, kas bija veltīta Atēnai Pallādai (“bronzas noliktava”).
- Atēnas Karotājas statuja - Zinātnes un gudrības dieviete, kas aizsargāja savā vārdā nosaukto pilsētu.
- Brauronejons - Medību dievietes Jaunavas Artemīdas pielūgšanas templis.
- Propileji - Sena grieķu vārtu ēka. Akropolē tā sastāvēja no divām zālēm un piecām ejām.
- Atēnas Nīkes templis - Šis templis tika uzbūvēts joniešu stilā uzvarām vainagotās Atēnas pielūgšanai.
- Atēnas - Svarīgākās sengrieķu polisas centrs, kas nosaukts dievietes Atēnas vārdā.
- Egejas jūra - Viens no Vidusjūras garenajiem līčiem 214 000 km2 platībā.
- Pireja - Pilsēta Egejas jūras krastā uz dienvidrietumiem no Atēnām. Reiz tā bija Seno Atēnu osta.
- ceļš - Ceļš, kas savienoja Atēnu pilsētas mūrus un Pireju. Pa to pārvadāja preces no ostas uz pilsētu.
Atēnu citadele
Akropoles (citadeles) bija ēku kompleksi Senajā Grieķijā, kurus galvenokārt izmantoja reliģiskiem mērķiem. Parasti tās atradās pilsētas centrā uz pakalniem. Slavenākā akropole atrodas Atēnās uz zilganpelēkas, lēzenas kaļķakmens klints 150 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Atēnu demokrātijas zelta laikmetā 5. gs. p.m.ē. Perikls pasūtīja citadeles projekta izstrādi tā laika slavenākajam arhitektam Fidijam. Būvniecības procesu pārraudzīja Iktīns un Kalikrāts. Uz kailajām klintīm vienu pēc otras uzslēja majestātiskās ēkas.
19. gs. otrajā pusē arheologu biedrība uzsāka Akropolē plaša mēroga izrakumus, taču tie turpinās vēl šobaltdien. 1987. gadā Akropolei piešķīra UNESCO pasaules kultūras mantojuma statusu.
Fidija krūšutēls

Propileji
Ieejas vārti
Jēdziens “Propileji” sengrieķu valodā nozīmē “vārti”. Atēnu Akropoles ieejas vārtus uzbūvēja laikposmā no 437. līdz 432. gadam p.m.ē. pēc Mnēsikla rasējumiem. (Sākotnējie rasējum vairāku iemeslu dēļi tā arī netika pilnībā īstenoti.)
Ēku kompleksa centrā atradās sešu doriešu kolonnu ieskauta zāle, no kuras veda piecas ejas. No iecerētajām piebūvēm tika uzbūvēti tikai divi sānu paviljoni.
Grandiozās kāpnes, pa kurām varēja uzkāpt līdz vārtiem, tika uzbūvētas tikai romiešu laikos.
No pieciem Propileju vārtiem un divām zālēm līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai griestu elementi un ārējās kolonnas.
Ieejas vārti mūsdienās

Partenons
Atēnas Jaunavas templis
Partenons bija Akropoles iespaidīgākā centrālā ēka. Šo lielāko antīkās pasaules templi uzbūvēja laikposmā no 447. līdz 432. gadam p.m.ē. pēc Fidija rasējumiem. Būvniecības procesu pārraudzīja Iktīns un Kalikrāts. Ēku nosauca par godu pilsētas aizstāvei Atēnai Jaunavai (Pallas Athena).
Templis ir uzbūvēts doriešu stilā. Ārējās kolonnas (pavisam 46) un sienas balstījās uz pakāpienveida platformas. Divu slīpņu jumtu un divus trīstūrveida frontonus (timpānus) balstīja kolonnas. Tempļa galvenā celle bija sadalīta divās daļās ar šķērssienu. Celles plašākajā daļā atradās Fidija projektētā, 11–12 m augstā Atēnas statuja no zilauņkaula un zelta, savukārt mazāko telpu izmantoja kā dārgumu glabātuvi.
Partenons mūsdienās

Erehtejons
Kariatīdu portiks
Akropoles plakankalnē dominēja divi tempļi: Partenons un Erehtejons. Otrs bija uzbūvēts joniešu stilā. Šī tempļa īpatnība bija sešas sieviešu statujas no akmens, kas uz saviem pleciem tur terasveidīgās zāles (Erehtejona) jumtu.
Kariatīdas ir sieviešu statujas, ko izmantoja kā kolonnas (šādas vīriešu statujas sauc par atlantiem). Kariatīdas izmantoja ne tikai sengrieķu arhitektūrā, bet arī vēlakajos stilos. Erehtejona kolonnu zāle ir ir izcils piemērs pat senajā kariatīdu arhitektūrā.
Kariatīdas

Atēnas Karotājas statuja
Pilsētas aizstāve
Pilsētas aizstāve Atēna Pallāda kļuva par Olimpa dievieti, jo bija Zeva un Metīdas meita. Senie grieķi pielūdza viņu kā gudrības, taisnīguma, amatu un mākslas dievieti. (Lai gan Atēna nāca pasaulē, Hēfaistam ar cirvi pāršķeļot Zeva galvu, viņa bija sava tēva mīlule.)
Atēna bija arī pilsētu aizstāve. Viņai bija jācīnās ar Poseidonu par Atikas pilsētu. Atēna uzvarēja, tādēļ pilsētu viņai par godu nosauca par Atēnām. Saprotams, ka arī Akropoles svarīgākās ēkas būvēja par godu dievietei-aizstāvei (Athena Polias). Tomēr Fidijs godināja Atēnu ar vēl kādu grandiozu mākslas darbu. Viņš izgatavoja iespaidīga izmēra bronzas statuju, kas atradās citadeles atvērtajā daļā un skaidrā laikā bija redzama no tālienes.
Pilsētas aizstāve Atēna Pallāda

Ceļojums laikā

Partenons (šķērsgriezums)
- frontons
- dzega
- timpāns - Pusapļa vai trīsstūraina frontona daļa, kuras apakšdaļu veido horizontāla dzega un sānu daļas – slīpas dzegas. Parasti to rotā ciļņi un nelielas statujas.
- pjedestāls
- 31 m
- opistonaoss - Aizmugurējā kolonāde.
- 70 m
- opistodoms - Šis vārds sākotnēji apzīmēja ar celli nesaistītu tempļa telpu.
- ārējais portiks
- Doriešu kolonna - Gar katru tempļa īsāko sienu bija izvietotas astoņas kolonnas, bet sānos – 17 kolonnas.
- metops - Četrstūrains cilnis, kas aizpilda telpu starp diviem doriešu frīzes triglifiem (plātnēm ar vertikāliem iegriezumiem).
- akrotērijs - Dekoratīvs arhitektūras elements.
- Partenons - Atēnu Akropoles lielākais templis, kas bija veltīts dievietei Atēnai Pallādai. Tas tika uzbūvēts 10 gadu laikā Iktīna un Kalikrāta vadībā pēc Fidija rasējumiem. Ēka tika pabeigta 438. g. p.m.ē.
- jumta karkass
- celle (naos) - Grieķu un romiešu tempļu iekškambaris, kurā atradās kulta statuja.
- Joniešu kolonna - Partenonu rotāja četras šādas kolonnas. Tā bija pirmā reize, kad ēkas interjerā izmantoja gan doriešu, gan joniešu arhitektūras elementus.
- rietumu frontona ornaments - Tajā attēlota cīņa starp Atēnu Pallādu un Poseidonu par Atikas zemi.

Atēna Pallāda
- Atēnas Pallādas statuja - 12 m augsta statuja, kuras autors ir Fidijs. Dievietes seja bija izgatavota no ziloņkaula, lai atspoguļotu tās gaišo sejas ādu.
- ķivere - To rotāja sfinksa, ko ieskāva divi spārnoti zirgi.
- uzvaras dieviete - Atēna Pallāda labajā rokā tur Nīkes statuju.
- Doriešu kolonna - Desmit kolonnas bija izvietotas gar garākajām celles sienām un piecas – gar aizmugurējo sienu.
- vairogs - Uz tā attēlota grieķu cīņa ar amazonēm.
- celle (naos) - Grieķu un romiešu tempļu iekškambaris, kurā atradās kulta statuja.

Atēnas
- lauksaimniecības teritorija
- pilsētas vārti
- pilsētas siena
- Akropole - Citadele – sengrieķu polisu reliģiskais centrs. To būvēja uz pakalna, lai būtu vieglāk atvairīt ienaidnieku uzbrukumus.
- Areja pakalns - Kalns Akropoles ziemeļrietumos, kur pulcējās augstākā padome jeb aeropags.
- agora - Tirgus laukums un svētnīca. Viens no sengrieķu pilsētu tirdzniecības, politiskajiem un reliģiskajiem centriem.
- dzīvojamās ēkas
Senās Grieķijas pilsētvalstīs akropolēm bija svarīga loma. Šīs citadeles būvēja polisas centrā aizsardzībai vispiemērotākajā vietā. Tās kalpoja ne tikai kā cietokšņi, bet arī reliģiskie centri.
Atēnu akropole ieņem īpašu vietu citu akropoļu vidū. Citu līdzīgu Senās Grieķijas ēku vidū tā izceļas ne tikai ar savu izmēru, projekta kvalitāti un izpildījumu, bet arī savu vēsturisko nozīmīgumu. Akropoli, kas atrodas uz kaļķakmens klints Atikas plakankalnē, uzbūvēja 5. gs. p.m.ē. mierīgajos Perikla laikos. Galvenais reliģisko mākslas darbu autors bija Fidijs – viens no slavenākajiem hellēņu skulptoriem šajā jomā.
Svētnīcā varēja iekļūt pa monumentāliem, sarežģītas uzbūves vārtiem – Propilejiem. Majestātiskos marmora vārtus projektēja Mnēsikls.
Romiešu laikmetā to papildināja ar kāpnēm, kurām līdzās atradās viens no izcilākajiem joniešu arhitektūras piemēriem – Atēnas Nīkes templis.
Lielākā daļa ēku uz šī pakalna, kas slējās virs pilsētas, bija uzbūvētas par godu pilsētas aizstāvei Atēnai, kuras vārdā bija nosaukta pilsēta. Atēnas majestātiskā bronzas statuja atradās akropoles centrālajā brīvdabas laukumā, sargājot pilsētu, kas tai bija mīļāka par citām.
Halkotēka (“bronzas noliktava”) bija vieta, kur glabāja dievietei veltītās rituālās dāvanas.
Starp akropoles ēkām slejas viens no lielākajiem, slavenākajiem un senajā pasaulē nozīmīgākajiem tempļiem – Partenons. To uzprojektēja Fidijs, un būvniecības procesu vadīja Iktīns un Kalikrāts. Šajā mākslas darbā apvienoti doriešu un joniešu arhitektūras elementi. Tempļa lielākajā cellē atradās slavenākā hellēņu skulptora mākslas darbs – 12 metrus augsta Atēnas skulptūra.
Akropolē tika godināta ne tikai Zeva mīļākā meita, bet arī citi dievi. Arī Erehtejons bija viens no Akropoles reliģiskajiem tempļiem. Tas kļuva slavens, pateicoties kariatīdām – sieviešu skulptūrām, kas kalpoja par balsta kolonnām. Diemžēl no Artemīdas svētnīcas (Brauronejona) ir saglabājušās tikai drupas.
Atēnu Akropole, kas katru gadu piesaista simtiem tūkstošu tūristu, 1987. gadā tika pelnīti iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma objektu sarakstā.