Auss uzbūve un dzirdes mehānisms
Auss pārvērš gaisa svārstības nervu impulsos, ko pēc tam apstrādā smadzenes.
6.-12. klase
mozaLink
/Tīmekļa saite
Jautājumi
- Pareizi vai nepareizi? Auss gliemezī ir šķidrums, ko iesvārsta kāpslīša kustības.
- Pareizi vai nepareizi? Vienādas frekvences skaņas tiek vienmēr absorbētas vienā un tajā pašā auss gliemeža zonā.
- Pareizi vai nepareizi? Ārējais auss kauliņš, kas savienots ar bungplēvīti, ir laktiņa.
- Pareizi vai nepareizi? Skaņas viļņi ģenerē impulsus Eistahija kanālā.
- Pareizi vai nepareizi? Eistahija caurule ir pazīstama arī kā dzirdes caurule.
- Pareizi vai nepareizi? Kāpslīša pamatne pieguļ auss gliemeža ovālajam logam.
- Kādu frekvenču diapazonu var uztvert vesela auss?
- Kādas skaņas tiek absorbētas pie auss gliemeža pamatnes?
- Kurā smadzeņu garozas daivā atrodas dzirdes centrs?
- Kas savieno bungdobumu ar rīkles dobumu?
- Kas atdala ārējo ausi no vidusauss?
- Kurā auss daļā tiek ģenerēti elektriskie impulsi?
- Kur atrodas auss gliemezis?
- Kādu audu gliemežnīcā ir visvairāk?
- Kurš no šiem kauliem nav dzirdes kauliņš?
- Kur rodas dzirdes sajūta?
- Kur tiek absorbētas zemākas frekvences svārstības, ko rada zema skaņa?
- Kuru galvas smadzeņu nervu dēvē par līdzsvara un dzirdes nervu?
- Kur atrodas dzirdes kauliņi?
Ainas

Dzirdes mehānisms
- auss gliemežnīca - Tā virza skaņas viļņus ārējā auss ejā un galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
- ārējā auss eja - Pa to skaņas viļņi nokļūst līdz bungplēvītei. Tās ādā esošie dziedzeri izdala ausu sēru un aizsargā ausi no traumām un infekcijām. Pārmērīgs sēra daudzums var aizsprostot skaņas plūsmu auss ejā, izraisot īslaicīgu dzirdes zudumu.
- vidusauss - To veido bungdobums un dzirdes kauliņi. Dzirdes (Eistahija) caurule to savieno ar rīkles dobumu.
- iekšējā auss - Ļoti svarīgs līdzsvara un dzirdes orgāns.
- dzirdes nervs - Astotais galvas smadzeņu nervs, kas vada nervu impulsus no iekšējās auss gliemeža uz smadzenēm. Tas arī pārsūta līdzsvara impulsus, tādēļ to mēdz dēvēt par līdzsvara un dzirdes nervu.
- dzirdes ceļš - Dzirdes nerva turpinājums smadzenēs. Tā aksoni pa talāmu pārraida nervu impulsu uz dzirdes centru.
- dzirdes centrs - Smadzeņu garozas zona, kas atrodas deniņu daivā un apstrādā skaņu. Pret skaņas augstuma izmaiņām jutīgās daļas aktivizējas dažāda augstuma skaņu iedarbībā.
- Eistahija kanāls - Tas savieno deguna dobumu ar vidusausi (bungdobumu) un izlīdzina vidusauss un ārējo spiedienu. Parasti tas atveras rīšanas laikā: ja tas ir pastāvīgi aizvērts, samazinās gaisa spiediens vidusausī un rodas nosprostojuma sajūta. Mainoties ārējam gaisa spiedienam, dzirdam “paukšķošu” skaņu – Eistahija caurule atveras un bungdobumā ieplūst gaiss (ja ārējais spiediens ir augstāks), vai no bungdobuma izplūst gaiss (ja ārējais spiediens ir zemāks).

Auss
- auss gliemežnīca - Tā virza skaņas viļņus ārējā auss ejā un galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
- ārējā auss eja - Pa to skaņas viļņi nokļūst līdz bungplēvītei. Tās ādā esošie dziedzeri izdala ausu sēru un aizsargā ausi no traumām un infekcijām. Pārmērīgs sēra daudzums var aizsprostot skaņas plūsmu auss ejā, izraisot īslaicīgu dzirdes zudumu.
- vidusauss - To veido bungdobums un dzirdes kauliņi. Dzirdes (Eistahija) caurule to savieno ar rīkles dobumu.
- iekšējā auss - Ļoti svarīgs līdzsvara un dzirdes orgāns.
- dzirdes nervs - Astotais galvas smadzeņu nervs, kas vada nervu impulsus no iekšējās auss gliemeža uz smadzenēm. Tas arī pārsūta līdzsvara impulsus, tādēļ to mēdz dēvēt par līdzsvara un dzirdes nervu.
- dzirdes ceļš - Dzirdes nerva turpinājums smadzenēs. Tā aksoni pa talāmu pārraida nervu impulsu uz dzirdes centru.
- dzirdes centrs - Smadzeņu garozas zona, kas atrodas deniņu daivā un apstrādā skaņu. Pret skaņas augstuma izmaiņām jutīgās daļas aktivizējas dažāda augstuma skaņu iedarbībā.
- Eistahija kanāls - Tas savieno deguna dobumu ar vidusausi (bungdobumu) un izlīdzina vidusauss un ārējo spiedienu. Parasti tas atveras rīšanas laikā: ja tas ir pastāvīgi aizvērts, samazinās gaisa spiediens vidusausī un rodas nosprostojuma sajūta. Mainoties ārējam gaisa spiedienam, dzirdam “paukšķošu” skaņu – Eistahija caurule atveras un bungdobumā ieplūst gaiss (ja ārējais spiediens ir augstāks), vai no bungdobuma izplūst gaiss (ja ārējais spiediens ir zemāks).

Dzirdes kauliņi
- bungplēvīte - Membrāna, kas atdala ārējo ausi no vidussauss. Skaņas viļņi izraisa šīs membrānas vibrācijas, kas nonāk līdz dzirdes kauliņiem. Veicot miringotomiju, veic nelielu iegriezumu bungādiņā, lai atbrīvotu vidusausi no strutām.
- āmuriņš - Ārējais dzirdes kauliņš, kas pārraida bungādiņas svārstību impulsus uz laktiņu.
- laktiņa - Vidējais dzirdes kauliņš, kas pārraida āmuriņa svārstību impulsus uz kāpslīti.
- kāpslītis - Iekšējais dzirdes kauliņš, kas pārraida laktiņas svārstību impulsus uz gliemezi. Tas ir mazākais kauls cilvēka ķermenī.

Gliemezis
- 3 pusloka kanāli - Tie uztver leņķisko paātrinājumu. Ja galva pagriežas kādā virzienā, pusloka kanālu receptoros rodas impulss, ko dzirdes nerva (līdzsvara un dzirdes nerva) aksoni pārraida uz smadzenēm.
- priekštelpas kanāls - Priekštelpas kanālā esošo šķidrumu (perilimfu) iesvārsta kāpslītis. Šķidruma svārstības sasniedz gliemeža virsotni.
- endolimfas kanāls - No priekštelpas kanāla to atdala Reisnera membrāna un no perilimfā kanāla – bazālā membrāna. Tas pildīts ar šķidrumu (endolimfu).
- perilimfas kanāls - Tas pildīts ar šķidrumu (perilimfu). Pa šo kanālu svārstības izplatās no gliemeža virsotnes līdz pamatnei.
- dzirdes nervs - Astotais galvas smadzeņu nervs, kas vada nervu impulsus no iekšējās auss gliemeža uz smadzenēm. Tas arī pārsūta līdzsvara impulsus, tādēļ to mēdz dēvēt par līdzsvara un dzirdes nervu.
- apaļais (gliemeža) logs - To sedz saistaudu membrāna. Svārstības izplatās apakšējā dzirdes kanāla šķidrumā apaļā loga virzienā. Apaļais logs ir auss gliemeža “izeja”.
- ovālais (priekštelpas) logs - To sedz saistaudu membrāna, ko dēvē par ovālā loga membrānu. Tai pieguļ kāpslīša pamatne; membrāna izplata kāpslīša svārstības augšējā dzirdes kanālā. Ovālais logs ir auss gliemeža “ieeja”.

Kortija orgāns
- matainā šūna - Pēc svārstību absorbēšanas bazālā membrāna un segmembrāna viena otru iekustina. Segmembrāna saskaras ar Kortija orgāna matainajām šūnām un saliec matiņus, kas šūnās ģenerē impulsu. Nepārtraukta trokšņa iedarbībā matainās šūnas var aiziet bojā, izraisot neatgriezenisku dzirdes zudumu, tādēļ darbavietā ir jāparūpējas par atbilstošu aizsardzību no trokšņa.
- segmembrāna - Pēc svārstību absorbēšanas bazālā membrāna un segmembrāna viena otru iekustina. Segmembrāna saskaras ar Kortija orgāna matainajām šūnām un saliec matiņus, kas šūnās ģenerē impulsu.
- bazālā membrāna - Tā absorbē auss gliemezī esošā šķidruma svārstības un sāk vibrēt, izraisot segmembrānas un bazālās membrānas savstarpējās svārstības.
- nervu šķiedras

Tonotopija
Skaņa ir gaisa svārstības, ko uztver mūsu ausis. Veselas ausis spēj uztvert skaņas viļņus ar frekvenci no 20 līdz 20 000 Hz. Šis diapazons sašaurinās novecojot vai trokšņa iedarbībā.
Skaņas viļņi rada impulsus iekšējā ausī. Šie impulsi pa dzirdes nervu un dzirdes ceļu tiek pārraidīti uz smadzeņu garozas dzirdes centru, kur rodas dzirdes sajūta.
Auss gliemežnīca uztver skaņas viļņus un virza tos pa ārējo auss eju. Skaņas viļņi iesvārsta bungplēvīti, kas noslēdz auss eju. Dzirdes kauliņi – āmuriņš, laktiņa un kāpslītis – pārraida bungplēvītes svārstības uz auss gliemezi. Kāpslīša pamatne cieši pieguļ auss gliemeža priekštelpas (ovālajam) logam. Auss gliemezī atrodas bazālā membrāna, kas stiepjas līdz auss gliemeža virsotnei, kur tā apmet cilpu un pāriet Reisnera membrānā. Membrānas sadala auss gliemezi trīs gareniskos dobumos: perilimfas kanāls, endolimfas kanāls un priekštelpas kanāls.
Auss gliemezī ir šķidrums, ko iesvārsta kāpslītis. Augstākas frekvences skaņas izraisa augstākas frekvences svārstības, kas tiek absorbētas priekšējā membrānas daļā. Zemākas frekvences svārstības, ko rada zemas skaņas, nokļūst auss gliemezī un tiek absorbētas tuvāk tā virsotnei. Kad svārstība tiek absorbēta, rodas elektriskais impulss, kas tiek pārraidīts uz smadzenēm. Noteikta augstuma skaņas tiek absorbētas noteiktās absorbēšanas zonās – to dēvē par tonotopiju.
Elektriskie impulsi rodas Kortija orgānā. Auss gliemeža pārraidīto svārstību iedarbībā segmembrāna saskaras ar bazālās membrānas matainajām šūnām, saliecot tās un ģenerējot šūnās impulsu. Kortija orgāns pārveido svārstības elektriskos impulsos, kas pa dzirdes nervu nonāk smadzenēs un pēc tam pa dzirdes ceļu – smadzeņu garozas dzirdes centrā. Tādējādi skaņas sajūta rodas smadzeņu garozā.