Jūsu grozs ir tukšs
Cilvēka ķermenis (vīrietis)
Cilvēka ķermenis (vīrietis)
Šī animācija iepazīstina ar cilvēka ķermeņa svarīgākajām orgānu sistēmām.
3.-12. klase
mozaLink
/Tīmekļa saite
Ainas
Āda
Āda ir lielākais orgāns cilvēka ķermenī: vidusmēra pieaugušā ādas laukums ir aptuveni 1,5 kvadrātmetri un masa – aptuveni 12 kg, ieskatot zemādas tauku slāni. Tā aizsargā organismu no mehāniskiem bojājumiem, UV starojuma un patogēniem, savukārt keratīna slānis neļauj ādai zaudēt mitrumu. Ādai ir arī svarīga loma termoregulācijā.
Āda ir mūsu lielākais sensorais orgāns – tās receptori uztver karstumu, aukstumu un mehāniskus stimulus.
Skeleta muskuļi
- galvas muskuļi
- krūškurvja muskuļi
- vēdera muskuļi
- lielu muskuļi
- kakla muskuļi
- augšdelma muskuļi
- apakšdelma muskuļi
- augšstilbu muskuļi
- muguras muskuļi
Skeleta muskuļi ir aktīvi skeleta kustību orgāni. Cilvēka ķermenī ir aptuveni 350 skeleta muskuļi, kas veido aptuveni 50% ķermeņa masas. Izšķir garos, īsos, platos un vārpstveida muskuļus. Muskuļi ir piestiprināti pie kauliem ar cīpslām.
Skelets
- galvaskauss - Tajā atrodas smadzenes.
- mugurkauls - Tajā atrodas muguras smadzenes.
- iegurnis
- augšējo ekstremitāšu kauli
- apakšējo ekstremitāšu kauli
- krūškurvis
Pieauguša cilvēka skelets sastāv no 206 kauliem. Kauli ir vienlaikus cieti un elastīgi, lai spētu izturēt lielu svaru. Kaulu vielmaiņa ir lēna, tādēļ tie arī lēni dzīst. Lai lauzts kauls sadzītu, nepieciešamas vismaz 6 nedēļas. Lai novērstu osteoporozi, dienā jāuzņem pietiekams kalcija daudzumus (1500 mg pusaudžiem).
Gremošanas sistēma
- kuņģis - Šajā orgānā tiek sašķeltas olbaltumvielas. Kuņģa sulai piemīt ļoti skāba reakcija.
- tievā zarna - Šajā orgānā tiek sašķeltas olbaltumvielas, ogļhidrāti un lipīdi un tiek absorbētas sašķeltās uzturvielas.
- resnā zarna - Šajā orgānā uzsūcas ūdens un minerālvielas. Tās mikroflorā mītošās baktērijas sintezē K un B grupas vitamīnus.
- taisnā zarna
- aknas - Tām ir svarīga loma organisma attīrīšanā. Aknas izstrādā žulti, kas veicina lipīdu šķelšanos.
- aizkuņģa dziedzeris - Tas izdala aizkuņģa dziedzera sulu, kas sašķeļ lipīdus, ogļhidrātus un proteīnus tievajā zarnā. Tas arī izdala hormonu – insulīnu, kas samazina glikozes līmeni asinīs.
- barības vads
- mutes dobums
- žultspūslis - Dobs bumbierveida orgāns, kurā īslaicīgi uzkrājas žults. Kamēr žults atrodas žultspūslī, tā kļūst koncentrēta.
Gremošanas sistēma pārstrādā un absorbē uzturvielas. Barība tiek sasmalcināta mutē ar zobiem, un te arī sākas ogļhidrātu ķīmiskā šķelšanās. Olbaltumvielas tiek sagremotas kuņģī, kur ir ļoti skāba vide. Pēc tam visi trīs uzturvielu veidi – olbaltumvielas, ogļhidrāti un lipīdi – uzsūcas tievajā zarnā. Tievajā zarnā ieplūst arī aizkuņģa dziedzera sula, ko izdala aizkuņģa dziedzeris, un žults, ko izdala aknas, palīdzot sašķelt lipīdus. Resnā zarna absorbē ūdeni un minerālvielas, un tās mikroflora sintezē vitamīnus.
Elpošanas sistēma
- elpvads
- balsene
- plaušas
- mutes dobums
- deguna dobums
- rīkles gals
- galvenie bronhi
Kataboliskajiem procesiem organismā ir nepieciešams skābeklis, un šo procesu laikā rodas ogļekļa dioksīds. Gan skābekļa absorbcija, gan oglekļa dioksīda izdalīšanās notiek plaušās. Miera stāvoklī mēs ieelpojam aptuveni 16 reizes minūtē, ikreiz cirkulējot aptuveni puslitru gaisa. Plaušu vēzis ir nopietna plaušu slimība, un smēķēšana ievērojami palielina tās iestāšanās risku.
Sirds un asinsvadu sistēma
- sirds - Tā sūknē asinis lielajā un mazajā asinsrites lokā.
- aorta - Lielā asinsrites loka galvenā artērija, kas iznāk no kreisā sirds kambara.
Asinsvadu tīkls mūsu ķermenī veido sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro sistēmu. Lielais asinsrites loks ir kardiovaskulārās sistēmas daļa, kas piegādā visiem ķermeņa orgāniem ar skābekli piesātinātas asinis un izvada vielmaiņas procesos radīto oglekļa dioksīdu. Mazais asinsrites loks aizvada ar oglekļa dioksīdu piesātinātās asinis no sirds uz plaušām, kur ogļskābo gāzi nomaina skābeklis, kas nonāk asins plūsmā. Sirds muskulim saraujoties, asinis tiek sūknētas pa asinsvadiem. Mēs varam saglabāt sirds un asinsvadu veselību, regulāri veicot fiziskas aktivitātes, uzņemot veselīgu uzturu ar zemu tauku saturu un atturoties no smēķēšanas.
Nervu sistēma
- smadzenes - Tās atrodas galvaskausā.
- muguras smadzenes - Tās atrodas mugurkaulā.
- nervi - Tos veido nervu šķiedras, kas savieno centrālo nervu sistēmu ar dažādiem orgāniem.
- deniņu muskulis
- vaigu muskuļi
- košļāšanas muskulis
- galvas grozītājmuskulis
- galvas grozītājmuskulis
- pieres muskulis
- acs gredzenmuskulis
- smaida muskulis
- kakla zemādas muskulis
- mutes kaktiņa nolaidējmuskulis
Nervu sistēma kopā ar endokrīno sistēmu nodrošina organisma saskaņotu un regulētu darbību. Centrālo nervu sistēmu veido smadzenes un muguras smadzenes, savukārt perifēro nervu sistēmu – nervi, kas pārsūta informāciju starp centrālo nervu sistēmu un orgāniem elektrisku impulsu veidā. No galvas smadzenēm atzarojas 12 pāri kraniālo nervu un no muguras smadzenēm – 31 pāris spinālo nervu.
Ekskrēcija sistēma
- nieres - Tās attīra asinis no vielmaiņas galaproduktiem un kaitīgām vielām.
- urīnvads
- urīnpūslis - Tajā līdz urinācijas brīdim uzkrājas urīns.
- urīnizvadkanāls
Organismam nevajadzīgas un kaitīgas vielas tiek izvadītās caur nierēm. Nieres dienā saražo aptuveni 1,5 litrus urīna. Urīns uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnizvadkanālu. Izplatīta urīnizvadsistēmas slimība ir pielīts jeb nieru bļodiņu iekaisums. Viens no tā simptomiem ir olbaltums urīnā. Nierēs neretii veidojas arī nierakmeņi, kas var izraisīt mikrotraumas, kuru simptoms ir asinis urīnā.
Limfātiskā sistēma
- mandele
- liesa - Tai ir svarīga loma leikocītu veidošanās procesā un līdz ar to – imūnsistēmas darbībā.
- tīmuss - Tam ir svarīga loma leikocītu veidošanās procesā un līdz ar to – imūnsistēmas darbībā.
- limfmezgls - Tam ir svarīga loma leikocītu veidošanās procesā un līdz ar to – imūnsistēmas darbībā.
- krūšu limfvads - Tas ieplūst kreisajā zematslēgkaula vēnā, kur limfa sajaucas ar asinīm un aizplūst uz sirdi.
- limfvads
Limfa ir šķidrums, kas atrodams ārpusšūnu telpā, ko dēvē arī par starpaudu telpu. Tā rodas asinīs, osmozes ceļā izsūcoties caur kapilāru sieniņām. Limfā nokļūst arī vielmaiņas produkti. Limfa nonāk zematslēgas vēnā pa limfvadiem, izplūstot caur limfmezgliem. Limfā esošie patogēni nonāk saskarē ar limfmezglos mītošajiem limfocītiem, kas ir svarīgi imūnsistēmas darbībai. Citi svarīgi limfātiskie orgāni ir tīmuss, liesa un mandeles: arī tiem ir svarīga loma limfocītu nobriešanā un imūnaizsardzībā.
Reproduktīvā sistēma
- sēklinieks - Tajā veidojas spermatozoīdi un testosterons (vīrišķais dzimumhormons), kas veicina spermatozoīdu nobriešanu un vīrišķīgu ķermeņa aprišu un ķermeņa apmatojuma veidošanos.
- sēklinieka piedēklis - Tajā uzglabājas sēklilniekos saražotie spermatozoīdi.
- sēklvads
- sēklas pūslītis - Tam ir svarīga loma sēklas veidošanās procesā.
- prostata - Tai ir svarīga loma sēklas veidošanās procesā. To dēvē arī par priekšdziedzeri.
Dzimumorgāni nodrošina vairošanos un veido dzimumšūnas. Apaugļošanās procesā olšūna savienojas ar spermatozoīdu, veidojot apaugļotu olšūnu (zigotu), no kuras, savukārt, veidojas embrijs.
Vīriešu reproduktīvie orgāni ir sēklinieki, kas ražo spermu. Spermatozoīdi uzkrājas sēklinieku piedēklī (epididymis). Ejakulācijas brīdī sperma kopā ar sēklu tiek izvadīta pa urīnizvadkanālu. Sēkla veidojas prostatas dziedzerī un sēklas pūslīšos.
Endokrīnā sistēma
- paratiroīdie dziedzeri - Tie izdala paratiroīdo hormonu (parathormonu), kas palielina kalcija koncentrāciju asinīs. Kalcitonīnam, ko izdala vairogdziedzeris, ir pretēja iedarbība – tas samazina kalcija koncentrāciju asinīs.
- paratiroīdie dziedzeri - Tā galvenās sastāvdaļas ir serde un garoza. Garoza izdala hormonus, kas palielina nātrija līmeni un glikozes līmeni asinīs. Serde sintezē epinefrīnu (adrenalīnu), kas ir stresa hormons un kam ir svarīga loma akūta stresa reakcijā.
- sēklinieks - Tajā veidojas spermatozoīdi un testosterons (vīrišķais dzimumhormons), kas veicina spermatozoīdu nobriešanu un vīrišķīgu ķermeņa aprišu un ķermeņa apmatojuma veidošanos.
- aizkuņģa dziedzeris - Tas izdala insulīnu, kas samazina glikozes līmeni asinīs. Insulīna nepietiekamība izraisa diabētu.
- vairogdziedzeris - Tas izdala hormonu – tiroksīnu (T4), kas palielina bioloģisko oksidāciju. Tas nodrošina normālu smadzeņu attīstību un normālu augšanas procesu. Pārmērīga tiroīdo hormonu veidošanās izraisa Greivsa slimību, savukārt hipotireoze – kāksli vai kretīnismu (iedzimtas hipotireozes gadījumā).
- hipofīze - Kopā ar hipotalāmu tā veido hipofīzes-gonadālo asi – mūsu hormonālās sistēmas centru.
Hormonus izdala endokrīnās sistēmas dziedzeri, piemēram, adrenalīnu – virsnieru dziedzeri, insulīnu – aizkuņģa dziedzeris un tiroksīnu – vairogdziedzeris.
Endokrīnās sistēmas centrs ir hipofīzes-gonadālā ass. Hipotalāms ražo hormonus, kas regulē hipofīzes darbību un kuru iedarbībā hipofīze izdala hormonus, kas stimulē citus endokrīnos dziedzerus: vairogdziedzeri, virsnieru dziedzeri un reproduktīvos dziedzerus. Hipofīzes-gonadālā ass neregulē aizkuņģa dziedzera darbību.
Ķermeņa daļas
- galva
- kakls
- rumpis
- ekstremitātes
- plecs
- augšdelms
- apakšdelms
- roka
- augšstilbs
- apakšstilbs
- pēda
- krūškurvis
- vēders
- iegurnis
- mugura
- viduklis
- sēža
- acs
- deguns
- mute
- auss
- piere
- skalps
- kakls
- skausts
- zods
- plecs
- krūškurvis
- vēders
- iegurnis
- mugura
- viduklis
- sēža
- naba
- augšdelms
- apakšdelms
- roka
- elkonis
- locītava
- pirksti
- augšstilbs
- apakšstilbs
- pēda
- ceļgals
- potīte
- pēdas apakša
- dzimuloceklis
- sēklinieku maisiņš
Stāstījums
Āda ir lielākais orgāns cilvēka ķermenī: vidusmēra pieaugušā ādas laukums ir aptuveni 1,5 kvadrātmetri un masa – aptuveni 12 kg, ieskatot zemādas tauku slāni. Tā aizsargā organismu no mehāniskiem bojājumiem, UV starojuma un patogēniem, savukārt keratīna slānis neļauj ādai zaudēt mitrumu. Ādai ir arī svarīga loma termoregulācijā.
Āda ir mūsu lielākais sensorais orgāns – tās receptori uztver karstumu, aukstumu un mehāniskus stimulus.
Skeleta muskuļi ir aktīvi skeleta kustību orgāni. Cilvēka ķermenī ir aptuveni 350 skeleta muskuļi, kas veido aptuveni 50% ķermeņa masas. Izšķir garos, īsos, platos un vārpstveida muskuļus. Muskuļi ir piestiprināti pie kauliem ar cīpslām.
Pieauguša cilvēka skelets sastāv no 206 kauliem. Kauli ir vienlaikus cieti un elastīgi, lai spētu izturēt lielu svaru. Kaulu vielmaiņa ir lēna, tādēļ tie arī lēni dzīst. Lai lauzts kauls sadzītu, nepieciešamas vismaz 6 nedēļas. Lai novērstu osteoporozi, dienā jāuzņem pietiekams kalcija daudzumus (1500 mg pusaudžiem).
Gremošanas sistēma pārstrādā un absorbē uzturvielas. Barība tiek sasmalcināta mutē ar zobiem, un te arī sākas ogļhidrātu ķīmiskā šķelšanās. Olbaltumvielas tiek sagremotas kuņģī, kur ir ļoti skāba vide. Pēc tam visi trīs uzturvielu veidi – olbaltumvielas, ogļhidrāti un lipīdi – uzsūcas tievajā zarnā. Tievajā zarnā ieplūst arī aizkuņģa dziedzera sula, ko izdala aizkuņģa dziedzeris, un žults, ko izdala aknas, palīdzot sašķelt lipīdus. Resnā zarna absorbē ūdeni un minerālvielas, un tās mikroflora sintezē vitamīnus.
Kataboliskajiem procesiem organismā ir nepieciešams skābeklis, un šo procesu laikā rodas ogļekļa dioksīds. Gan skābekļa absorbcija, gan oglekļa dioksīda izdalīšanās notiek plaušās. Miera stāvoklī mēs ieelpojam aptuveni 16 reizes minūtē, ikreiz cirkulējot aptuveni puslitru gaisa. Plaušu vēzis ir nopietna plaušu slimība, un smēķēšana ievērojami palielina tās iestāšanās risku.
Asinsvadu tīkls mūsu ķermenī veido sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro sistēmu. Lielais asinsrites loks ir kardiovaskulārās sistēmas daļa, kas piegādā visiem ķermeņa orgāniem ar skābekli piesātinātas asinis un izvada vielmaiņas procesos radīto oglekļa dioksīdu. Mazais asinsrites loks aizvada ar oglekļa dioksīdu piesātinātās asinis no sirds uz plaušām, kur ogļskābo gāzi nomaina skābeklis, kas nonāk asins plūsmā. Sirds muskulim saraujoties, asinis tiek sūknētas pa asinsvadiem. Mēs varam saglabāt sirds un asinsvadu veselību, regulāri veicot fiziskas aktivitātes, uzņemot veselīgu uzturu ar zemu tauku saturu un atturoties no smēķēšanas.
Organismam nevajadzīgas un kaitīgas vielas tiek izvadītās caur nierēm. Nieres dienā saražo aptuveni 1,5 litrus urīna. Urīns uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnizvadkanālu. Izplatīta urīnizvadsistēmas slimība ir pielīts jeb nieru bļodiņu iekaisums. Viens no tā simptomiem ir olbaltums urīnā. Nierēs neretii veidojas arī nierakmeņi, kas var izraisīt mikrotraumas, kuru simptoms ir asinis urīnā.
Nervu sistēma kopā ar endokrīno sistēmu nodrošina organisma saskaņotu un regulētu darbību. Centrālo nervu sistēmu veido smadzenes un muguras smadzenes, savukārt perifēro nervu sistēmu – nervi, kas pārsūta informāciju starp centrālo nervu sistēmu un orgāniem elektrisku impulsu veidā. No galvas smadzenēm atzarojas 12 pāri kraniālo nervu un no muguras smadzenēm – 31 pāris spinālo nervu.
Hormonus izdala endokrīnās sistēmas dziedzeri, piemēram, adrenalīnu – virsnieru dziedzeri, insulīnu – aizkuņģa dziedzeris un tiroksīnu – vairogdziedzeris.
Endokrīnās sistēmas centrs ir hipofīzes-gonadālā ass. Hipotalāms ražo hormonus, kas regulē hipofīzes darbību un kuru iedarbībā hipofīze izdala hormonus, kas stimulē citus endokrīnos dziedzerus: vairogdziedzeri, virsnieru dziedzeri un reproduktīvos dziedzerus. Hipofīzes-gonadālā ass neregulē aizkuņģa dziedzera darbību.
Limfa ir šķidrums, kas atrodams ārpusšūnu telpā, ko dēvē arī par starpaudu telpu. Tā rodas asinīs, osmozes ceļā izsūcoties caur kapilāru sieniņām. Limfā nokļūst arī vielmaiņas produkti. Limfa nonāk zematslēgas vēnā pa limfvadiem, izplūstot caur limfmezgliem. Limfā esošie patogēni nonāk saskarē ar limfmezglos mītošajiem limfocītiem, kas ir svarīgi imūnsistēmas darbībai. Citi svarīgi limfātiskie orgāni ir tīmuss, liesa un mandeles: arī tiem ir svarīga loma limfocītu nobriešanā un imūnaizsardzībā.
Dzimumorgāni nodrošina vairošanos un veido dzimumšūnas. Apaugļošanās procesā olšūna savienojas ar spermatozoīdu, veidojot apaugļotu olšūnu (zigotu), no kuras, savukārt, veidojas embrijs.
Vīriešu reproduktīvie orgāni ir sēklinieki, kas ražo spermu. Spermatozoīdi uzkrājas sēklinieku piedēklī (epididymis). Ejakulācijas brīdī sperma kopā ar sēklu tiek izvadīta pa urīnizvadkanālu. Sēkla veidojas prostatas dziedzerī un sēklas pūslīšos.
